Pikšķerēšanas vārdnīca: 34 termini vienkāršā valodā

Sagatavoja OpsinelPublicēts Lasīšanas laiks: 6 min

Īsumā: Pikšķerēšana ir krāpšana, kurā uzbrucējs uzdodas par uzticamu uzņēmumu, kolēģi vai pakalpojumu, lai iegūtu paroli, maksājumu vai piekļuvi datoram. Šī vārdnīca izskaidro 34 biežākos pikšķerēšanas un e-pasta drošības terminus, no mērķētas pikšķerēšanas un BEC līdz SPF, DKIM un DMARC, katru vienā līdz trīs teikumos.

Drošības terminus bieži skaidro ar vēl citu žargonu. Šeit katrs termins izskaidrots vienā līdz trīs vienkāršos teikumos un, ja mums par to ir raksts, ar saiti uz pilnu skaidrojumu. Katram terminam ir sava saite, tāpēc kolēģim varat nosūtīt tieši vajadzīgo definīciju.

Uzbrukumu veidi

Pikšķerēšana (phishing)
Krāpšana, kurā uzbrucējs uzdodas par uzticamu uzņēmumu, kolēģi vai pakalpojumu, lai iegūtu paroli, maksājumu vai piekļuvi datoram. Parasti tā pienāk pa e-pastu, bet var pienākt arī ar SMS, pa tālruni vai ar QR kodu. Vairāk: Kas ir pikšķerēšana.
Mērķēta pikšķerēšana (spear phishing)
Pikšķerēšana, kas vērsta pret konkrētu cilvēku vai uzņēmumu. Uzbrucējs izmanto īstas detaļas, piemēram, vārdus, projektus vai piegādātājus, lai ziņa izskatītos ticama.
Whaling
Mērķēta pikšķerēšana pret vadītājiem, kuru pilnvaras vai piekļuve uzbrucējam ir īpaši vērtīga.
Uzņēmuma e-pasta kompromitēšana (BEC)
Krāpšana, kurā izmanto uzlauztu vai viltotu uzņēmuma pastkasti, lai lūgtu maksājumu vai sensitīvus datus. Bieži tajā nav ne saites, ne pielikuma, tikai pārliecinošs lūgums. Vairāk: Vadītāja krāpšana un viltoti rēķini.
Vadītāja krāpšana (CEO fraud)
BEC veids, kurā krāpnieks uzdodas par uzņēmuma vadītāju un lūdz darbiniekam steidzamu, konfidenciālu pārskaitījumu.
Rēķinu krāpšana
Viltots vai mainīts rēķins vai ziņa par piegādātāja „jauno bankas kontu”, lai īsts maksājums nonāktu krāpnieka kontā. Aizsardzība: jaunus rekvizītus apstipriniet, zvanot uz numuru, ko jau zināt.
Smishing
Pikšķerēšana ar SMS vai ziņojumapmaiņas lietotni, piemēram, ziņa par „nepiegādātu sūtījumu” ar saiti. Vairāk: Smishing: kā atpazīt krāpšanu ar īsziņām.
Vishing
Pikšķerēšana pa tālruni: zvanītājs uzdodas par banku, policiju vai IT atbalstu un lūdz kodu, paroli vai pārskaitījumu. Vairāk: Vishing: kā atpazīt telefonkrāpšanu.
Quishing
Pikšķerēšana ar QR kodu uz papīra vai e-pastā, kas ved uz viltotu lapu. QR kodi slēpj adresi līdz noskenēšanai. Vairāk: QR kodu krāpšana.
Klonēta pikšķerēšana (clone phishing)
Īsta e-pasta kopija, ko upuris jau iepriekš saņēmis, ar saiti vai pielikumu, kas aizstāts ar ļaunprātīgu.
Starpnieka pikšķerēšana (AiTM)
Viltota pieteikšanās lapa, kas visu reāllaikā pārsūta īstajai vietnei un notver gan paroli, gan pieteikšanās sesiju. Tas ļauj uzbrucējam apiet dažus divu faktoru autentifikācijas veidus.
MFA nogurdināšana (MFA fatigue)
Atkārtota pieteikšanās apstiprinājuma pieprasījumu sūtīšana cilvēkam, kura paroli uzbrucējs jau zina, cerot, ka kāds no tiem tiks apstiprināts, lai paziņojumi beigtos. Nekad neapstipriniet pieteikšanos, kuru nesākāt jūs.
Sociālā inženierija
Manipulēšana ar cilvēkiem, nevis sistēmām: uzticēšanās, baiļu, steigas vai vēlmes palīdzēt izmantošana, lai kādu pamudinātu rīkoties. Pikšķerēšana ir tās biežākā forma. Vairāk: Sociālā inženierija: kā krāpnieki manipulē ar cilvēkiem.
Ieganstu veidošana (pretexting)
Ticama stāsta izdomāšana, piemēram, jauns IT darbuzņēmējs vai kurjers ar problēmu, lai iegūtu informāciju vai piekļuvi.
Pieteikšanās datu vākšana (credential harvesting)
Lietotājvārdu un paroļu vākšana ar viltotām pieteikšanās lapām. Tas ir biežākais pikšķerēšanas e-pastu mērķis.
Ļaunprogrammatūra (malware)
Programmatūra, kas zog datus, izspiego lietotāju vai pārņem kontroli pār ierīci. Bieži tā pienāk kā e-pasta pielikums vai fails, kas lejupielādēts no viltotas vietnes.
Izspiedējvīruss (ransomware)
Ļaunprogrammatūra, kas šifrē uzņēmuma failus un pieprasa samaksu par to atbloķēšanu, bieži arī draudot publiskot nozagtos datus. Vairāk: Izspiedējvīrusi: kā aizsargāt uzņēmumu.

E-pasta un domēna drošība

E-pasta viltošana (spoofing)
E-pasta sūtīšana ar viltotu sūtītāja adresi, lai šķistu, ka tas nāk no kāda cita. Vairāk: E-pasta viltošana.
Sūtītāja vārda viltošana (display name spoofing)
Uzticama vārda, piemēram, jūsu vadītāja, izmantošana kā sūtītāja vārds, kamēr faktiskā adrese ir bezmaksas pastkaste. E-pasta lietotnes bieži rāda tikai vārdu, tāpēc adrese jāpārbauda.
Līdzīgs domēns
Domēns, kas reģistrēts tā, lai atgādinātu īsto, piemēram, jusuuznemums-rekini.lv vai „rn” burta „m” vietā. To sauc arī par typosquatting. Tas var izturēt visas tehniskās pārbaudes, tāpēc to pamanīs tikai uzmanīgs lasītājs.
SPF
Sender Policy Framework: DNS ieraksts ar serveru sarakstu, kuri drīkst sūtīt e-pastu domēna vārdā. Domēnam drīkst būt tikai viens SPF ieraksts, un tas var izraisīt ne vairāk kā 10 papildu DNS vaicājumus.
DKIM
DomainKeys Identified Mail: digitālais paraksts, ko pievieno katram izejošajam e-pastam un pārbauda ar publisko atslēgu sūtītāja DNS. Tas pierāda, ka e-pasts nāk no domēna pasta sistēmas un nav mainīts.
DMARC
DNS ieraksts, kas saņēmējiem norāda, ko darīt ar e-pastiem, kuri laukā „No” izmanto jūsu domēnu, bet neiztur SPF un DKIM, un kur sūtīt pārskatus. Pārbaudiet savu domēnu ar bezmaksas SPF, DKIM un DMARC pārbaudes rīku.
DMARC politika
DMARC ieraksta p= vērtība: none tikai uzrauga, quarantine pārvieto neatbilstošos e-pastus uz surogātpastu, reject tos noraida. Tikai quarantine un reject patiešām aptur viltotus e-pastus.
MX ieraksts
DNS ieraksts, kas norāda serverus, kuri saņem pastu domēnam. Domēns bez MX ierakstiem pastu nesaņem.
E-pasta galvenes
Tehniskais ieraksts katra e-pasta sākumā: serveri, caur kuriem tas gājis, un SPF, DKIM un DMARC pārbaužu rezultāti (rinda Authentication-Results). Pakalpojumā Gmail tās atradīsiet, izvēloties „Rādīt oriģinālu”.

Aizsardzība un apmācības

Divu faktoru autentifikācija (2FA)
Pieteikšanās ar otru soli, piemēram, kodu no lietotnes vai drošības atslēgu, papildus parolei, lai ar nozagtu paroli vien nepietiktu. To sauc arī par daudzfaktoru autentifikāciju (MFA). Vairāk: Divu faktoru autentifikācija.
Piekļuves atslēga (passkey)
Pieteikšanās veids bez paroles ar kriptogrāfisku atslēgu, kas glabājas ierīcē. Tā darbojas tikai īstajā vietnē, tāpēc to nevar ievadīt viltotā lapā.
Paroļu pārvaldnieks
Lietotne, kas izveido un glabā atsevišķu drošu paroli katram kontam un aizpilda to tikai īstajā vietnē. Vairāk: Kā izveidot drošu paroli.
Pikšķerēšanas simulācija
Drošs, reālistisks pikšķerēšanas e-pasts, ko sūta darbiniekiem, lai viņi trenētos atpazīt krāpšanu. Tas, kurš noklikšķina, uzreiz uzzina, ko palaida garām. Vairāk: Kas ir pikšķerēšanas simulācija.
Klikšķu īpatsvars
Saņēmēju daļa, kas noklikšķināja uz saites pikšķerēšanas simulācijā. Šis rādītājs ir jēgpilns tikai tad, ja salīdzina līdzīgas grūtības testus. Vairāk: Pikšķerēšanas tests darbiniekiem.
Drošības izpratnes apmācības
Regulāras apmācības, kas māca darbiniekus atpazīt krāpšanu un ziņot par to, parasti īsas nodarbības kopā ar pikšķerēšanas simulācijām. Vairāk: Kā apmācīt darbiniekus atpazīt krāpšanu.
Reaģēšana uz incidentiem
Iepriekš norunāti soļi pēc drošības incidenta: kam paziņot, kas maina paroles, kas sazinās ar banku. Ātrums ir svarīgāks par vainīgo meklēšanu. Vairāk: Ko darīt pēc klikšķa uz pikšķerēšanas saites.
Datu noplūde
Incidents, kurā personas vai uzņēmuma dati nonāk pie kāda, kam tie nav paredzēti, piemēram, noplūdušas paroles no uzlauzta pakalpojuma. Vairāk: Datu noplūde: ko darīt.

Izmēģiniet paši

Vai krāpnieki var sūtīt e-pastus jūsu vārdā?

Bezmaksas SPF, DKIM un DMARC pārbaude jūsu domēnam. Ievadītie domēni netiek saglabāti.

Vai jūs atpazītu pikšķerēšanas e-pastu?

10 reālistiski e-pasti un skaidrojums pēc katras atbildes. Aptuveni 5 minūtes, bez reģistrācijas.

Veikt pikšķerēšanas testu

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko pikšķerēšana atšķiras no mērķētas pikšķerēšanas?

Parastus pikšķerēšanas e-pastus sūta daudziem cilvēkiem vienlaikus ar vispārīgu tekstu. Mērķēta pikšķerēšana ir vērsta pret konkrētu cilvēku vai uzņēmumu un izmanto īstas detaļas, piemēram, vārdus vai piegādātājus, tāpēc to ir grūtāk pamanīt.

Ar ko viltošana atšķiras no pikšķerēšanas?

Viltošana ir sūtītāja atdarināšana, piemēram, jūsu uzņēmuma adreses ierakstīšana laukā „No”. Pikšķerēšana ir pati krāpšana: tas, ko ziņa mēģina panākt. Pikšķerēšanas e-pasts var būt viltots, bet var arī nebūt.

Vai smishing, vishing un quishing ir pikšķerēšanas veidi?

Jā. Tā ir tā pati krāpšana citā kanālā: smishing – ar SMS, vishing – pa tālruni, quishing – ar QR kodu.

Avoti un papildu informācija

Drošības iestāžu un standartizācijas organizāciju publiskie ieteikumi. Lielākā daļa no tiem ir angļu valodā.

No teorijas pie prakses

Pikšķerēšanas simulācija ļauj darbiniekiem trenēties: viņi saņem reālistisku e-pastu, un, ja noklikšķina, uzreiz redz īsu nodarbību. Izveidojiet kontu un uzreiz redzēsiet parauga datus.